Kas ir kriptovaluta

 

Kas ir kriptovalūta?

Esiet sveicināts manā iesācēja rokasgrāmatā par to, kas ir kriptovalūta.Īsā un vienkāršā atbilde uz virsraksta jautājumu ir, ka kriptovalūta ir decentralizēta digitālā nauda. Bet ko tieši tas nozīmē un kā tas darbojas?

Šajā rokasgrāmatā es atbildēšu uz visiem jūsu jautājumiem par kriptovalūtu. Es jums pateikšu, kad tas ir izgudrots, kā tas darbojas un kāpēc tas būs tik svarīgi nākotnē. Šīs rokasgrāmatas beigās jūs varēsiet atbildēt uz jautājumu: “Kas ir kriptovalūta?”.

Kriptovalūtas pasaule strauji kustas, tāpēc nav laika tērēt. Sāksim!Izdzirdot jaunu vārdu, es savā vārdnīcā uzmeklēju tā definīciju. Kriptovalūta lielākajai daļai cilvēku ir jauns vārds, tāpēc uzrakstīsim kriptogrāfijas dīciju…..

 

 

Kriptovalūtas izcelsme

 

Deviņdesmito gadu sākumā vairums cilvēku joprojām centās izprast internetu. Tomēr bija daži ļoti gudri cilvēki, kuri jau bija sapratuši, kas tas ir par varenu līdzekli.

Daži no šiem gudriniekiem, saukti par ”cypherpunks”, domāja, ka valdībām un korporācijām ir pārāk liela vara pār mūsu dzīvi. Viņi vēlējās izmantot internetu, lai sniegtu pasaules iedzīvotājiem lielāku brīvību. Izmantojot kriptogrāfiju, ”cypherpunks” vēlējās ļaut interneta lietotājiem vairāk kontrolēt savu naudu un informāciju. Kā var noprast, cypherpunks vispār nepatika uzticamas trešās personas!

”Cypherpunks” augšgalā bija radīt jaunu digitālo valūtu. Digicash un Cybercash bija abi mēģinājumi izveidot pirmo digitālo naudas sistēmu. Viņiem abiem bija dažas no sešām lietām, kas ir nepieciešamas kriptovalūtām, bet abiem nebija visas sešas lai būtu reali strādājoša valūta. Deviņdesmito gadu beigās abas digitālas valūtas neveiksmīgi pazuda.

Pasaulei vaidzēja gaidīt lidz 2009 gadam, līdz pirmā decentrelizētā digitālā naudas sistēma tika radīta. Viņas radītājs, redzēja iepriekšejo digitālas valūtas neveiksmes, bet saskatija viņās nākotni. Viņa vārds bija Satoshi Nakamoto un viņa radīto kriptovalūtu sauca BitCoin.

 

Bitcoin pirmsākumi

 

Neviens nezina kas ir Bitcoin radītājs Satoshi Nakamoto. Varētu būt vīrietis, sieviete vai pat cilvēku grupējums. Satoshi Nakamoto tikai komunicēja Kriptovalūtas forumos vai caur e-pastu.

2008. gada beigās, Nakamoto publicēja rakstu par Bitcoin. Tur tika aprakstīts kas ir Bitcoin, kā tas darbojas un blokķēdes principi. Velākos gados visas pārējas kriptovalūtas tika modelētas pec viņa principiem.

12. Janvārī, 2009 gadā, Satoshi Nakamoto izdarija pirmo Bitcoin transakciju.Tika pārsūtīti 10 BTC(Bitcoin) programmētājam Hal Finney.Un 2011, Satoshi Nakamoto beidza komunicēt.Ko viņs atstāja visiem mums ir pirmā strādajoša kriptovalūta pasaulē Bitcoin.

Ātri vien bitcoin kļuva populārāks interneta lietotāju vidē un 2011 gada Aprilī, viens bitcoins bija vērts vienu dollāru(ASV).

Un 2017 Decembrī, viens bitcoins maksāja divi-desmit tūkstošus dollāru(ASV)!!!

Interesants fakts!!

2010 gadā, programmētājs nopirka divas picas par 10,000 BTC(Bitcoin), tā bija pirmā reālās dzīves transakcija. Šodien 10,000 BTC vērtība ir apmēram 38 miljoni dollāru, diezgan dārgas picas iznāca…

Bitcoin veiksmīgi paveica to, ko citas digitālas valūtas sistēmas vēlējās, bet kapēc? Ko ši kriptovalūta paveica savādāku? Lieta, kas liek šai kriptovalūtai atšķirties no fiat valūtas un citiem digitālās naudas mēģinājumiem ir blokķēdes tehnoloģija(blockchain technology).

 

Kas ir blokķēde?

blockchain

Visa kriptovalūta izmanto DLT(dalītā Virsgrāmatas tehnoloģija) lai neizmantotu trešās personas savās sistēmās.DLT ir kopēja datubāze kur transakciju informācija tiek pārstrādāta. DLT sistēmas kuru izmanto vairums kriptovalūtu sauc par blokķēdi(blockchain). Pirmā blokķēdes tehnoloģija tika izveidota pateicoties Satoshi Nakamoto priekš bitcoin.

Blokķēde ir datubāze kas apkopo pilnīgi visu transakciju informāciju kas noticis ar konkrēto kriptovalūtu. Informāciju grupas, sauc par blokiem, kuri tiek pievienoti datubāzei viens pec otra veidojot ķēdi. Tapēc blokķēde ir lineāra ķēde ar blokiem. Kad informācija tiek pievienota blokķēdei, tā nevar tikt dzēsta vai mainīta. Tā paliek blokķēdē uz mūžiem un jebkurš kas vēlas var apskatī šo informāciju.

Visa datubāze tiek glabāta tīklā kuru veido tūkstoši datori, kurus sauc par mezgliem(nodes). Jauna informācija tiek pievienota blokķēdei tikai tad kad puse no mezgliem, apstiprina ka informācija ir pareiza un reāla.To sauc par vienošanos. Vienošanās ideja ir viena no lietām ar ko kriptovalūta atšķiras no parastām bankām.

Normālās bankās, transakciju dati tiek glabāti iekšā pašā bankā. Bankas darbinieki parbauda un verificē datus vai nu kādā, nepareiza transakcija nau veikta. Bet kriptovalūtam transakcijas tiek parbaudītas processā kuru sauc par ieguvi(mining). Tātad kas ir kriptovalūtu mining un kā tas strādā?

Kriptovalūtu Mineri(mining)

Kriptovalūtas mineri, varētu skanēt ka to dara ar lāpstu un sāc rakt, bet īstenībā tas ir vairāk līdzīgs grāmatvedibai.Mineri ir mezgli(nodes) kas veic speciālus uzdevumus,lai visas transakcijas būtu iespējamas. Es parādīšu piemēru, lai parādītu, kā tas stradā bitcoin tiklā.

  1. Jānis ir parādā Mikam 10 BTC. Jānis paziņo Bitcoin tīklam, ka viņš sūta Mikam 10 BTC.
  2. Mineri paņem šo informāciju un šifrē viņu. To sauc par hashing. Šai informācijai, viņi pievieno papildus transakciju info un hasho viņu arī. Vairāk un vairāk informācija tiek salikta kopā līdz viņa izveido bloku.
  3. Mineri tagad sacenšas lai atšifrētu kodu vai bloku hash. Mineris kuram paveiksies uzminēt pareizo kodu, var pievienōt jaunu bloku, blokķēdei.
  4. Tagad, visi pārējie mezgli(nodes) pārbauda transakcijas informaciju jaunajā blokā. Viņi pārbauda visu blokķēdi, lai pārbaudītu vai jaunā informācija sakrīt ar esošo. Ja ši informācija sakrīt ar esošo, atrākais mineris var pievienot šo bloku, blokķēdei.To sauc par apstiprināšanu.
  5. Miks saņem 10 BTC no Jāņa.

Minot kriptovalūtu izmanto daudz datoru resursu, tapēc mineri tiek apbalvoti par savu darbu. Bitcoin tiklā, mineri kuri apstiprina jaunu bloku tiek apbalvoti ar 12.5 BTC. Tāpēc viņus sauc par mineriem, jeb pagātnes zeltračiem. Viņi rok nevis zeltu vai dimantus, bet gan bitcoins!! kas savā cenā ir dārgāks par abiem.

Tātad kam kripto-minings ir nepiciešams?

Tas ir veids kadā, kriptovalūtu tīkli apstiprina jaunas transakcijas. Tas palīdz samazināt izmaksas bez drošibas zuduma, jo nevajag izmantot dažāda veida grāmatvedību, kā to dara bankas.Kriptovalūtu blokķēdes drošiba tiek nodrošināta caur matemātiku un datoriem.

 

 

Kā izmantot kriptovalūtu?

Izmantot kriptovalūtu, nau tas pats kā izmantot fiat valūtu. Tu nevari turēt kriptovalūtu rokā vai ataisīt bankas kontu priekš viņas. Kriptovalūta eksistē tikai blokķēdē. Lietotāji piekļūst savai kripto naudai izmantojot kodus lurus sauc public un private keys(atslēgas).

Tas ir gandrīz kā sūtīt e-pastu. Ja tu vēlies lai kāds tev aizsūta ē-pastu, tu vienkārši pasaki viņam savu e-pasta adressi. Pēc tāda paša principa strādā kriptovalūta, ja vēlies lai kāds tev aizsūta digitālo naudu, tu pasaki viņam savu public key (Publisko atslēgu).

Ja tu vēlies, lasīt vai sūtīt e-pastu, tev ir jaievada sava e-pasta parole. Šādi strādā Private key (Privātā atslēga). Private key (Privātā atslēga) ir kā parole priekš kriptovalūtas. Public key (Publiskā atslēga) var redzēt jebkurš, bet Private key (Privātā atslēga) ir tikai piejama tev. 

Ja, ir viena lieta, ko tev vajadzētu iemācīties šeit, tas ir uzglabāt savu Private key (Privātā atslēga) droši un citiem nepiejamā vietā, tāpat kā tu dari ar savām parolēm.

Publiskās un privātās atslēgas tiek turētas “maciņos”. Kripto-maciņi, var būt dažādu veidu, viņi var atrasties majaslapās(tapat kā e-pasts),programmā,usb vai pat uz papīra lapas. Vairums macīņu ir bezmaksas, piemēram tādus kurus iespējams lejuplādēt datorā vai telefonā vai kuri tiek turēti uz majaslapām. Citi ir mazliet dargāki piemēram kas ir balstīti uz aparatūru kā usb(fleška). Pašu drošibai vajadzētu izmantot vairākus macīņus, teiciens neliec visas olas vienā grozā, ja nu tu pazaudē piekļuvi datoram kur tev maciņš stāv, tev piekļuve maciņam ari ir pazudusi.

 

Kriptovalūtas iekaro pasauli!

Bitcoin , mainija to kā cilvēki domā par naudu. Kopš Bitcoin radīšanas tika radītas simtiem jaunu kriptovalūtu, katra mēģina parmainīt pasauli kā bitcoin.

Paskatamies uz dažām no kriptovalūtām, kas ir parādijušās kopš Bitcoin;

  • Litecoin ir gandrīz tas pats kas bitcoin, vienīgā atšķirība ir tā ka, transakcijas ar Litecoin notiek četru reižu atrāk nekā ar Bitcoin. Litecoin mining ir arī vieglāks un prasa mazāk datoru resursu par Bitcoin mining.
  • Ethereum izmanto advancētāku blokķēdes tehnoloģiju nekā Bitcoin. To bieži vien dēvē par blokķēdi 2.0. Ethereum atļauj lietotājiem pašiem izveidot decentrelizētas aplikācijas uz savas blokķēdes. Ja Bitcoin vēlas aizvietot bankas, tad Ethereum vēlas aizvietot visu pārējo. Ethereum izstrādātaji var radīt aplikācijas kā Facebook, Amazon, Twitter vai pat Google! Platforma kļust pat lielāka par pašu kriptovalūtu. Kas ir kriptovalūta ka tā, īsti vairak nau kriptovalūta? To sauc par Ethereum! Platforma kas izmanto blokķēdes tehnoloģiju, lai radītu un uzturētu decentrelizētas aplikācijas .

    Interesants fakts!

    Ethereum ātri pacēlās savā vertība kopš pirmo reizi tika parādīts publikai 2015 gadā, tā ir šobrīd otra viss vērtīgāka kriptovalūta pasaulē. Pagaršā gada laika viņa palielinājās vērtibā vairāk par 2000%, tā ir liela peļņa tiem kas investēja viņā!

    • IOTA Šī ir diezgan speciāla kriptovalūta jo viņa neizmanto blokķēdi! IOTA izmanto DLT kuru sauc par Tangle. Mineri neapstiprina jaunas transakcijas, bet gan paši lietotāji to dara… Kad lietotājs vēlas veikt jaunu transakciju izmantojot Tangle viņiem ir jāpārbauda un jāpstiprina, divas citu lietotāju transakcijas. IOTA ir daudzkārš reiz ātrāka par Bitcoin, Litecoin un Ethereum! IOTA netika radīta ar domu, ka cilvēki viņu lietos, bet gan datori! Viņas izstrādātāji vēlas lai nakotnē, tava pašbraucamā mašīna izmantos IOTA , aizbrauks uz benzīntanku, pati piepildīs benzīnu un samaksās, vissu bez cilvēka!! Grandiozi plāni, ja plano investēt kripto tad, varbut IOTA varētu būt tā, nākotnes kriptovalūta.

     

Kriptovalūta vairāk nau paredzēta tikai naudas pārskaitīšanai bez bankas. Viņas var darīt viskautkādas foršas lietas. Šīs un daudzas citas kriptovalūtas ir iespejams pirkt un pārdot, dažādās kripto apmaiņās. Kas ir kriptovalūtu treidings?

Kriptovalūtas tirdzniecība

Pirkt un pārdot kriptovalūtu, ir kļuvis par ļoti lielu un ienesīgu biznesu. Viss kriptovalūtas tirgus ir vērts vairāk par 350 miljardiem euro un 17 miljardi tika pardoti tikai šodien!

Tu vari tirgot kriptovalūtu dažādās platformās kā, Binance, Bitstamp, and Coinbase. Ir iespējams tirgot kripto satiekoties personā platformā kā LocalBitcoins.com.

Kriptovalūtas tirgus ir īpaša vieta. Treideri var nopelnīt miljonus dažu dienu laikā un pazaudēt visu. Jaunas kriptovalūtas var parādīties dienas laikā un pazust tik pat ātri. Mans ieteikums jaunajiem treideriem ir investēt, tikai to ko esi gatavs zaudēt.

Kriptovalūta, var parmainīt dzīvi, tam kas investēs tajā laiku un pētīs kriptovalūtu jaunumus.

 

Beidzamās domas: Kas ir kriptovalūta?

Tik tālu esam iemācijušies kas ir kriptovalūtas un kā tās strādā.Tu ari zini kā viņas uzglabā un kur viņas tirgot. Tomēr, saprast kriptovalūtu ir vairāk, kā iemācīties par blokķēdēm un miningu. Saprast kriptovalūtu ir vairāk par to, ko šīs tehnoloģijas var dot tieši tev.

Kriptovalūta ir spējīga ir iespēja mainīt mūsu dzīves uz mūžu. Viņa var palīdzēt tev paņemt kontrolē savu naudu un savu informaciju. Citi cilvēki ignorēs šo un cerēs,ka viss būs, kā pa vecam. Bet pārējie pievienosies balītei un meģinās parmainīt savu dzīvi. Kurš būsi tu?

Esmu, izstāstijis visu, ko tev vaig sākumam zināt par kriptovalūtu.

Tagad ir tavs gajiens..

Kas ir kriptovalūta, tieši tev?